tiesi pirms tā brīza, pirms tu ieraugi kaut ko, ko loti ilgi gribēji ieraudzīt, ir viens cits brīdis. kad tu gaidi, un kad tu nezini, kā būs ar acīm aptverties visam tam apkārt, un nezini neko, iznemot to, ka loti gaidi. te es esmu tiesi tādā brīdī, pirms ieraugu pasu mēnesi. camdos pa teleskopa lēcu un zinu, ka es gribu redzēt, bet nezinu, ko es redzēsu.
es nezinu, kurs ir labāks un kurs ir godīgāks brīdis. es tikai zinu, ka mēs varētu arī neko neuzzināt, un neko neieraudzīt, un neko nesadzirdēt un būt, tur kur mēs gaidīgi gribam, bet tā kurpes paliek uz vietas un tā kurpes paliek tādas kā pirktas.
jes!
kur mēs ar lauru ar acīm pret visu nosēdāmies un sapratām, cik mākam saprast. arī to, ka laiks ir jāprot veltīt. arī to, ka viss kaut kā ir sakārtots tā, ka viss jau ir nokārtots. viss jau ir.
ar omes ritmas marinēto gurki rokā es soloju laukā no cītera pagalma un ieksā lauras masīnā. tas bija labs gurkis. tās bija labas visas dienas.
ko es mīlu
kāda cita paula to bija rakstījusi, bet man liekas, ka es tāpat uzrakstītu
te laura bija rīgas svētku laikā, kas ir aptuveni nedēlu ilgas minūtes pirms te, aizmirsusi stockmann ģērbtuvēs savas brillas. mēs skatījamies pēc jaunām, bet izdomājām aizcelot un pajautāt pēc vecām.
- vai šīs varētu būt jūsējās?
džeinai patīk annija
un annijai patīk dzeina
Hugo teica, ka cel māju
kad es uzzināju, ka man mājās ir zosis
