esmu slanojumos.
es jau sen noslanojos vai arī tikai tikko. likās, ka nav tik traki, bet vairs jau nevar isti izrakties cauri. kur esmu, kur neesmu. kam esmu.
kā ryoji ikaeda skanu datu makonos. jo vairak data, jo vairak ausis nesaprot. jo biski sap. jo grutak sakartot.
bet kad tos data makonus ar 3D vizualizacijam pagriez, un var redzet, kā viņi būvēti, tad tik skaisti, ka neatrauties un palikties.
slanojumos veljoprojam esmu.
vakara, dienas un rītu. un sāpīgi visi
gandrīz.

Listen/purchase: Shadows Cross by Kyson

man tacu lietus.
vienalga.

man tacu lietus.
vienalga.

ir 5:23 un gaiss mazliet elso.
ar visu muti vaļā tā,
ka es jau redzu mazos koku galus.

es redzu, kā elpa sitās un pulsē
izbirušā asinsvadu stumbrā.

un es tur ceļoju. es taču redzu.
nekas.
nākošreiz es sākšu no saknēm.
es nākošreiz apsolu visu no saknēm.

ir 5:12 un mēs vairs nerunājam.
tu esi internets un tavas gleznaini pieaugusās acis ar maniem smagajiem pirkstiem vairs neeksistē.
kaut kur jau viņiem jāliekās.
mums visiem kopā.
tikai ne šovakar nesaki.

man.
savas apnikušās masas.
sakrājušās netīšām.
atļauj man rūgti nosēsties.
nekad.
tad varēsim sākt.

vienreiz tā, kā toreiz
divi tūkstoša 5. gadā.
tad mūsu kopīgā eksistēšana norāvās.
milzīgos kilogramos ieķērās.
un labi, ka.

ne

ne